Konditore IRINA

KĀ SĀKAS TAVS CEĻŠ LIEPKALNOS?

Konditorejā darbojos 26 gadus.  Savas darba gaitas sāku visiem Valmieriešiem iecienītajā maiznīcā Ieva, cepot maizīti un berlīnerus. Šobrīd 10 gadus strādāju kā konditore Liepkalnu ceptuvē Stacijas ielā. Sevi nekur citur nemaz neredzu. Man patīk darbs kustībā, patīk tas, ka viss ir zināms. Svarīgs pavisam noteikti ir arī pats kolektīvs.

KĀDA IR TAVA IKDIENA?

Darbs sākas agri no rīta. Pirmais darbiņš ir cept iepriekš pasūtītos kliņģerus un tad plātsmaizes, jo to cepšanai nepieciešama zemāka  temperatūra un ilgāks cepšanas laiks. Darbu turpinām ar smalkmaizītēm un dažādiem pīrāgiem, picām.  Sākumā bija jāpiešaujas ar mazajām smalkmaizītēm. Tas pielīdzināms juvelieru darbam, smalks un niansēts. Tā nav nekāda lielā pica. Gatavoju, cepu, sveru, lai atdotu veikalam.

Viss iet no rokas rokā. Darot vienu darbiņu, galvā jau sanāk plānot uz priekšu nākamos, lai viss ir secīgs un pārdomāts, lai nav tā, ka atver raudzētavu un saproti, ka viss jau ir pārrūdzis un nokavēts vai cepšanas laiks ir pārāk liels un pīrādziņš ir pārcepts un sauss. Skatāmies, kas pazūd plauktos un uzreiz piecepam klāt nepieciešamo.

Man patīk šeit strādāt, ļoti patīk. Protams, mēdz jau gadīties arī tādas dienas, kad atnāc uz darbu un šķiet viss apnicis, bet tas ir uz pāris minūtēm. Jūtu ļoti lielu atbildību pret darbu, man tomēr ir svarīgi, lai cilvēks iziet ārā no mūsu veikala un viņš ir apmierināts ar kvalitāti.

Pacilājoša ir sajūta, kad tavs darbs ir novērtēts. Sanāk arī pa retam dzirdēt kādu sliktumu, bet to mēģinu nelaist iekšā, tik ļoti nepārdzīvot. 

PAR ROKU DARBU

Dažkārt cilvēki man jautā, vai tas tiešām viss ir gatavots ar rokām, vai tā nav saldētā produkcija un es saku –  nav un nebūs. Jūtu, ka roku darbs sāk lēnām izzust.  Tomēr uzskatu, ka neviens pīrāgs nebūs labāks un gardāks kā ar rokām veidots. Mēs tajā esam ielikuši savu mīlestību,  katrs  pīrādziņš tiek apmīļots, pieskatīts. Dažkārt liekas – un atnāk klients un piecu minūšu laikā to visu nopērk, tomēr mums ir svarīgi, ka viņam garšo, ka viņš ir apmierināts. Tehnoloģiskā karte produktiem ir vienāda, bet tehnika kā mēs, piemēram, lokam pīrādziņu ir atšķirīga, tāpēc varētu teikt, ka katram konditoram ir savs rokraksts.

KO LIEC UZ SVĒTKU GALDA UN IETEIKTU NOGARŠOT ARĪ CITIEM?

Man patīk veidot izlasītes, kad eju ciemos vai uzņemu viesus no siera-rudzu draiskuļiem, krabju groziņiem, kliju pīrādziņiem un vistas ruletītēm ar šampinjoniem. Tie, manuprāt, ir vieni no feinākajiem pīrādziņiem. Dažkārt veidoju arī saldās izlases. Darba dienās nav daudz laika un saviem pīrādziņiem es uzticos. Ļoti  garšo arī  biezpiena -  šokolādes kliņģeris, ko cepam uz vietas. Jubilejas kliņģeri esmu ieteikusi cilvēkiem, lai nogaršo,  jo zinu, ka tas ir garšīgs.

LAIKS SEV

Man liekas ļoti svarīgi atrast laiku sev un atpūsties. Galu galā es esmu arī sieviete, ne tikai konditors, un par sevi ir jāparūpējas. Sešus, septiņus gadus sevi piespiežu divas reizes nedēļā doties uz sporta zāli. Jūtu, ka pēc fiziskām aktivitātēm esmu enerģijas pilna.

VĒLĒJUMS

Lai mums visiem veicās! Citiem konditoriem novēlu izturību, cepot gardos pīrāgus.  Lai visiem garšo! Lai tā būda rūc!