Konditore INESE

Iepazīsties ar Inesi – mūsu Valmieras tornīša brīnišķīgo konditori!

Viņa Liepkalnos darbojas jau vairāk kā 13 gadus – atbildīga, rūpīga un daudzpusīga! Smalkmaizītes, pīrādziņi un kūciņas te top ar mīlestību un rūpību– gluži tā, kā viņa pati vēlētos tās
saņemt.

Kā sākās Tavs ceļš Liepkalnos?
Pēc skolas sāku apgūt konditora arodu, un pirmo nopietno praksi izgāju Liepkalnos, Mūrmuižas ielā. Pēc prakses uzsāku arī darbu turpat, taču bija sarežģīti savienot darbu ar tālākajām mācībām, tāpēc devos iegūt pieredzi citur.
Kad atvērās firmas veikals Stacijas ielā, mani vēlreiz uzrunāja – un kopš tā laika esmu šeit, un darbojos ar prieku vēl šodien.

Kāda ir ikdiena?
Salīdzinot ar pirmsākumiem, ļoti audzis gan apjoms, gan sortiments. Paziņas bieži vaicā, kā te viss top – es saku: “Ar šīm divām rokām, bez mašīnām.” Es savu darbu daru ar mīlestību un rūpību – tieši tā, kā es pati gribētu, lai šo darbu dara arī citi.
Dažkārt pašai šķiet, ka praktikantiem pārāk daudz aizrādu, bet es to daru ar labu nolūku – gribu iemācīt tā, kā man mācīja. Labāk simts reižu pārjautāt, nekā izdarīt kaut ko tādu, ko vairs nevar izlabot. Ar laiku saproti, kā sakārtot vidi, kā visu paveikt pareizāk.
Esmu pieradusi būt kustībā – izpērk, piecepam, un tā visu laiku! Mēs dažreiz jokojam, ka esam kā zīlnieces – jāparedz, vai tos pīrādziņus vajadzēs vai nē. Ja ziemā cepam vienu reizi, tad pavasarī jau skaidrs – jāpiecep vēl vismaz divas reizes. Un tad nākamajā dienā atnāc un redzi: “O, viss ir apēsts!” – tad zini, ka trāpīts pareizi!” Protams, gadās, ka ne viss ir simtprocentīgi perfekts, bet es uzskatu – ja darbā ej ar sirdi un dvēseli, tad viss izdosies!

Ko savā darbā novērtē visvairāk?
Vislabākā sajūta ir redzēt gala rezultātu. Un ir tik patīkami, ja pienāk draugi, radi vai paziņas un izsaka komplimentus – tad liekas: “Cik forši, ka esmu šeit un darbojos!” Protams, dažkārt nākas uzklausīt arī kritiku, bet no tās mācāmies un augam. Es ļoti novērtēju darba stabilitāti un kolēģus, kas ir man blakus. Patīk, ka kolektīvs ir mazs, draudzīgs un viens otru atbalstošs.

Šī ir viena no ceptuvēm, kur pircējs no jums ir vien dažu soļu attālumā. Vai tas maina ikdienu? Jā, dažkārt, cepot vai rullējot mīklu, var just, kā kāds no malas vēro. Ceptuvē vienmēr smaržo – tāds vilinājums ienākt un pagaršot. Šī smarža sniedzas tālu, reizēm līdz pat Gaujas tiltam!

Ikdienai ir savs ritms, bet katra diena vienlaikus ir arī citāda. Tornītī pirmās bulciņas sāk smaržot rīta agrumā. Ir gadījies, ka vasarā kāds nāk no kāda pasākuma un smarža atvilina līdz durvīm – cilvēks stāv un prasa, vai var kaut ko jau nopirkt. Reizēm, kad esam izpalīdzējuši ar pēdējā brīža pasūtījumu, kāds atnāk ar šokolādīti. Mazas pateicības, kas ļoti silda sirdi.

Kuri ir Tavi iecienītākie gardumi?
Man ļoti garšo tortes – Nāc līdzi un Ejam ciemos. Ikdienā esmu iecienījusi arī biezpiena kārtainos pīrādziņus, kafijas maizītes un visu, kur ir kanēlis – standziņas un maizītes. Man ļoti garšo kanēlis! Ciemos dodoties, izvēlos Kliņģerus ar žāvētiem auglīšiem un drumstalām vai kūciņu izlases.

Vai Tev ir kāda sirdslieta?
Mans vīrs brauc ar moci, un, kad sākas sezona, arī man patīk pievienoties – kopā saplānot kādu izbraucienu vai spontāni doties nelielā piedzīvojumā. Tāpat man patīk būt svaigā gaisā – pastaigāties un pabūt ar savām domām. Tāds miers un līdzsvars.

Ko novēlētu ikdienas pircējiem, kas nāk uz tornīti?
Mēs ļoti novērtējam, ka garšo mūsu produkcija un, ka esam jums vajadzīgi. Lai labi garšo!