Konditore AIJA

Iepazīsties #liepkalnukomanda! 

Šoreiz intervija ar mūsu brīnišķīgo Bezglutēna konditori Aiju, kas ir viena no Bezglutēna komandas motoriņiem!  

Kā sākās Tavs ceļš Liepkalnos?
Pirms nedaudz vairāk kā divdesmit gadiem, kad Valmierā atvērās Mūrmuižas ielas ceptuve, sāku tur strādāt kā konditore. Darbojāmies ar sortimenta izveidi –  pīrāgi, kārtainās ābolmaizītes, kafijas maizītes un vēl un vēl.. Gana ilgi nostrādāju Valmierā, pēc tam Rūjienas, Valkas, Igaunijas, Valmieras (Stacijas ielas) un Rīgas A7 ceptuvēs.  Mans uzdevums bija uz ceptuves atvēršanu būt komandā, ierādīt sortimentu, dažādus knifus. Strādāju arī pie receptēm. Dēvēju sevi par klīstošo holandieti. 

Vai Tā ir Tava izsapņotā profesija?
Kad biju maziņa, teicu, ka būšu bulciņu cepēja. Smiltenes pusē bija viens kulinārijas veikaliņš  - tur viss tāā smaržoja, vēl tagad atceros. Pēc tam bija vēlme kļūt par aktrisi, bet kaut kā tomēr aizgāju mācīties par konditori līdzi draudzenei.

Kā kļuvi par Bezglutēna konditori?
Ap 2014. gadu man parādījās kviešu - rudzu miltu alerģija. Es varu tos nogaršot, bet nevaru tieši uzturēties pie pašiem miltiem. Strādāju ar jau kolēģu sagatavotu rauga mīklu, bet ar laiku daudz sāku lasīt un interesēties par šo tēmu, pārkārtot arī visu savās mājās tā, lai neveidojas miltu putekļi. Pēc bērna kopšanas atvaļinājuma Dagnis un Agne (aut.  – Dagņa meita) piedāvāja sākt attīstīt Bezglutēna sortimenta līniju. Sākums kopā ar Agni tiešām bija enerģijas un ideju pārbagāts.

 Kas bija pirmie Bezglutēna produkti, ar ko komandā eksperimentējāt?
Mandeļu-vaniļas cepumi un Kokosa-kanēļa cepumi. Kokosa-kanēļa cepumu radīšana bija bez liekas aizķeršanās, ar Vaniļas sirsniņām bija vairāk jāpastrādā. Bieži notiek visādi brīnumi, piemēram, jāpielāgo konsistence, jo milti ir briestoši. Bezglutēna mīklas ir ļoti cimperlīgas un ir dažādas nianses, bet ar laiku jau zinu, ko no katra milta var sagaidīt. 

 Kā notiek jaunu produktu radīšanas process?
Lielākoties jau tā ir konkrēta ideja -  produkts ar jau izdomātu garšu, kas tiek vairākos variantos uztaisīts pēc savām garšas kārpiņām, nosūtīts kolēģiem izgaršošanai. Pēc atsauksmēm, kas patīk, un tad šie visi “patīk” tiek salikti kopā. Vidēji tās būs vismaz četras, piecas reizes ar vairākiem variantiem, līdz nonākam pie receptes ar nostabilizētām garšas niansēm un tekstūru. Dažkārt tie pat ir vairāki mēneši.

Piemēram, lai izveidotu Bezglutēna Siera-sezama lāsītes, par pamatu ņēmām mūsu oriģinālo recepti un aizstājām nepieciešamās sastāvdaļas, bet, protams, ir dažādas nianses un tāpat no oriģinālā aizejam ļoti attālināti. Vēl interesantāk, kad sākām vispār no nulles, piemēram, Linsēklu miltu cepumiem, Medus-kanēļu cepumiem. Bezglutēna ceptuve dažkārt atgādina kārtīgu eksperimentu laboratoriju.   

Kas ir Tavi iecienītākie Bezglutēna produkti?
Man ļoti garšo pēdējais Jaunums  - Rupjmaizes uzkoda ar gaļu, tāpat pie sirds iet Vegāniskās Kanēļa standziņas un, protams, Bezglutēna sēklu maizīte.

Kāda ir ikdiena? Zinu, ka ceptuvīte ir maza un strādājat pa vienam.
Uz darbu ejam atkarībā no pasūtījuma daudzuma (aut. – atlikumi netiek veidoti, tiek cepts pēc pasūtījuma un nelielos daudzumos), bet tas nav ļoti agri no rīta, kā klasiskajā konditorejā. Ceptuvīte patiesi ir maza un to saucu par savu laboratoriju. Īpaši tā sajūta rodas, kad tiek veidots kas pilnīgi no nulles un recepte piefiksēta solīti pa solītim. Ko domāju cepot? Kad jādomā jaunumus, tad, cepot ikdienas lietiņas, visu laiku domāju par topošajiem produktiem, ja tādu nav, tad par savu hobiju.  

 Un kāds ir Tavs hobijs?
Sešus gadus nodarbojos ar rūķošanos – man ir savi rūķi un nu jau salavecītis. Pati rakstu ludziņas un tad mēs tās uzvedam un izrādam, braukājot pa bērnudārziem, piedaloties dažādos pasākumos. Kopā tagad esam deviņi cilvēki. Šogad, piemēram, ir  ludziņa par rūķi, kas nemāk burtus un skaitīt un kas nevar uzrakstīt salavecītim vēstulītes. Iepriekšējā ziemā reģistrējāmies Latvijas rūķu biedrībā un katru gadu izdomājam ko interesantu. Pirmais stimuls ko tādu darīt bija dzīvot līdzi saviem bērniem un tad jau tas viss ievelk.  Šis hobijs man ļoti palīdz atslēgties no ikdienas darbs-mājas. Baigi foršā tā enerģija, ko saņemam. 

 Atgriežoties pie Bezglutēna tematikas, kas varbūt ir tas, ko liekas vēl svarīgi pateikt?
Bieži vien cilvēki ļoti šaubās par bezglutēnu garšu, bet tā kā es pati iepriekš ēdu glutēna produktus – varu salīdzināt un teikt, ka Bezglutēna produkcijas garša bieži vien ir krietni piesātinātāka un izteiksmīgāka, tāpēc, ka paši milti jau ir ar bagātīgu garšu, piemēram, kokosa vai mandeļu milti.

 Vai mūsu pircēju saņemtie labie vārdi motivē?
Man ir patiess prieks, ka mēs darām labu darbu, jo zinu, ko nozīmē šī alerģija un cik tas var būt traki, un zinu, cik sarežģīti tas ir -  paskaidrot mazam bērnam, kāpēc viņš to vairs nevar lietot.

Bezglutena līnija savā ziņā ir riktīgs risks, un man patīk, ka ir iespēja riskēt un, ka šī niša lielajā saimē ir nozīmīga. Tā ir liela atbildiba un, ja mēs sakām, ka tas ir Bezglutēns, tad lai tas arī ir riktīgs Bezglutēns, nevis vienkārši uzlīmīte uz produkta, kā šad tad tas ir redzēts. Forši, ka ir iespēja izpausties.

 Vai, ja Tev nebūtu vairs alerģija, vai atgrieztos pie klasiskās konditorejas?
Interesants jautājums. Es pat nezinu, ļoti grūti pateikt. Rauga mīkla ilgus gadus bija  mana sirdslieta. Man ir grūti ieiet veikalā, jo es redzu uzreiz arī kļūdas, skatoties uz bulciņām, redzu, kas nošauts greizi un tā pieredze ir bijusi milzīga. Tagad jau man ir arī ļoti iepatikusies Bezglutēna niša.

Vissiltākais paldies Aijai (un arī  Ilzei un Antrai), kas ik dienu rūpējas par Bezglutēna grupas attīstību un esošās kvalitātes latiņas uzturēšanu!